Search results for "Hroniska obstruktīva plaušu slimība"
showing 3 items of 3 documents
Obstruktīvo plaušu slimību simptomātisko medikamentu pārmērīgas lietošanas cēloņi Latviijā
2016
Tēmas aktualitāte. Astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), rada ievērojamu saslimstību, mirstību un ekonomisko slogu. Astmas un HOPS slimniekiem, nepieciešama regulāra ārstēšana ar inhalējamiem medikamentiem, lai pārvaldītu simptomus un samazinātu risku. Latvijā līdz šim nebija veikts pētījums par obstruktīvo plaušu slimību simptomātisko medikamentu pārmērīgo lietošanu, kur būtu analizēta informācija par iespējamiem pārmērīgas lietošanas cēloņiem. Mērķis. Pārmērīga īsas darbības beta-2 agonistu lietošana var novest pie slimības gaitas kontroles zuduma, kas savulaik var novest pie lielākiem uzliesmojumiem. Palielinās hospitalizācijas skaits un cilvēku mirstība slimības dēļ. Darb…
Hroniska obstruktīvas plaušu slimības pacientu dzīves kvalitāte un tos ietekmējošie faktori
2021
Bakalaura darbs “ Hroniska obstruktīvas plaušu slimības pacientu dzīves kvalitāte un tos ietekmējošie faktori” izstrādāts ar mērķi izpētīt, kādi ir būtiskākie dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori HOPS pacientiem. Noskaidrot pacientu viedokli par būtiskajiem faktoriem, kas ietekmē tieši viņu dzīves kvalitāti. Darbs izstrādāts balstoties uz Betijas Ņūmenas māszinību teoriju. Teorētiskajā daļā, izmantojot pieejamo literatūru, apskatīti speciālistu viedokļi par slimības straujo izplatību pasaulē un, kā slimības simptomi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Darbs ir aktuāls, jo slimība progresē lēni daudzu gadu garumā, bet diagnozes uzstādīšana parasti ir novēlota. Darbs veikts izmantojot kvalita…
Deguna ventilācijas novērtējums pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību
2018
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir elpceļu hronisks iekaisums, kas izraisa pārmaiņas ne tikai perifēros elpceļos, bet arī pārējos elpceļos. Pieaug arī pierādījumu skaits saistībā ar HOPS par pārmaiņām deguna gļotādā, kas ietekmē elpošanu caur degunu. Darba mērķis bija salīdzinoši novērtēt deguna pretestības pārmaiņas pacientiem ar HOPS un noskaidrot sakarības starp deguna pretestību un plaušu funkcionālajiem rādītājiem. Pacientiem ar HOPS (n = 26) un atbilstoša vecuma kontroles grupai (n =15) tika veikta rinomanometrija ar četru fāzu rinomanomanometru (Reff, Reffin un Reffex) un spirometrija (FVC, FEV1, FEV1/FVC (%)). Lai salīdzinātu deguna pretestības HOPS un kontroles grupai iz…